7000 kilometru ceļojums ar elektroauto

Šis noteikti nav stāsts par kurpnieku bez kurpēm, jo ikdienā Matīss ir e-mobilitātes eksperts uzņēmumā “Moller Baltic Import”, un elektroautomobilis ir viņa ikdienas pārvietošanās līdzeklis jau pēdējos trīs gadus. “Agrāk pārvietojos ar pirmās paaudzes Volkswagen e-Golf, kas veiktspējas ziņā labākajā gadījumā ar vienu uzlādi varēja nobraukt 240 kilometrus vasarā un ap 180 kilometriem ziemā. Bet, nomainot automobili uz Volkswagen ID.3 Pro S ar lielāku akumulatoru, sapratu – šis ir tas brīdis, kad varu mērot jau daudz ievērojamākus attālumus un kopā ar ģimeni doties ārpus Baltijas robežām,” saka Matīss.

Baltijā Matīss pabijis daudzviet, tādēļ pārliecinoši var izvērtēt, kur elektroautomobiļu serviss ir izcils, bet kur tam vēl iespēja izaugsmei. Viņaprāt, visērtākā vieta, lai pārvietotos ar videi draudzīgu automobili, ir Latvija – šeit ir vispilnīgākais uzlādes staciju tīkla pārklājums, savukārt Lietuvā un Igaunijā tas joprojām ir sadrumstalots. Lietuvā, kur ir gan bezmaksas uzlādes stacijas, gan šķietami labs serviss, pārvietoties ar elektroautomobili ir vissarežģītāk, jo “ja ceļo ar ģimeni, tu nemeklē bezmaksas uzlādi, bet gan drošību – nokļūšanu galamērķī plānotajā laikā. Bezmaksas servisā nekad nevari būt drošs par to, vai uzlādes stacijas darbosies, vai tiksi uzlādēties uzreiz. Laiks, ko patērē gaidot, ir daudz svarīgāks par 5 eiro, ko nāktos samaksāt”, skaidro Matīss.

Plāns: Rīga–Kalabrija–Rīga

Itālija Zemīšu ģimenei ir iemīļota vieta, turp devušies arī agrāk, nokļūšanai turp izmantojot aviopārlidojumus, bet Itāliju apskatījuši, pārvietojoties ar tur nomātu automobili. “Nomas automobilis 3 diennaktīm pēdējoreiz Itālijā man izmaksāja 600 eiro,” piebilst Matīss, un tā ir vērā ņemama summa, jo šīs vasaras 16 dienu ceļojums no Rīgas uz Itāliju un atpakaļ uz mājām Zemīšiem izmaksāja vien 542,62 eiro! 

Pat, ja šai summai rēķinātu klāt maksas ceļu izdevumus, izdevumi joprojām ievērojami atšķirtos no tiem, kādus nāktos iztērēt, ja šādu pat ceļojumu Zemīši būtu realizējuši ar iekšdedzes dzinēja spēkratu – Matīss aprēķinājis, ka pie Eiropas degvielas izmaksām vidēji 2 eiro litrā, summa būtu 989,66 eiro!

Zemīši ir divu bērnu vecāki, tādēļ ceļojumu lielā mērā plānojuši, ņemot vērā 7 un 9 gadus veco dēlu vajadzības – gan izbraukšanas laiku, gan veicamo ceļa garumu rēķinot tā, lai bērni nebūtu pārguruši, spētu atpūsties un baudīt kopīgo braucienu. Matīss rēķinājies arī ar savām iespējām, lai nebūtu tā, ka visi priecīgi, bet šoferis pārguris. “Zinu, ka 400 kilometri dienā man kā autovadītājam ir komfortabls attālums, vienlaikus rēķinājos arī ar to, ka šis automobilis var veikt vairāk nekā 500 km ar vienu uzlādi mērenākos ātrumos. Tādēļ, plānojot maršrutu, pielāgojos nevis uzlādes staciju lokācijām, bet gan nakšņošanas vietām. No Rīgas izbraucot ap pusdienlaiku, jau vakarā bijām Varšavā, lai no rīta jau mērotu ceļu tālāk uz Čehiju. Tur apskatījām slavenās Katrīnas alas, bet tālāk devāmies uz Vīni. Jāpiebilst, ka Čehija ir vienīgā valsts, kurā mūsu ceļojuma laikā par elektroautomobili nebija jāmaksā ceļa nodeva uz ātrgaitas ceļiem. Tā vietā vajadzēja aizpildīt speciālu veidlapu, kas atrodama mājaslapā www.edalnice.cz. 

Savukārt nakšņojot Vīnē, pieļāvu kļūdu, kas kalpoja kā mācība turpmākajam ceļam: atstāju automobili uzlādes stacijā uz nakti, lēnā uzlāde, viss forši… Tikai nepaskatījos kartē norādīto tarifu – vienā valstī maksā par patērētajām kilovatstundām, citā – par laiku, ko pavadi uzlādes stacijā. Tā nu mans rēķins no rīta bija 64 eiro. Tā ir mācība: ja izmanto vienu karti, tarifi katrā valstī atšķirsies.”

29 minūšu uzlāde – 370 km

No Vīnes Matīss ar ģimeni tālāk devās uz 600 kilometru attālo Venēciju, no turienes – uz Toskānas reģionu, apskatījuši Romu, divas naktis pavadījuši Sorento, no turienes ceļš tālāk veda uz Palmi, Kalabrijā, kas arī bijis tālākais punkts Itālijas ceļojumā. “Priekšā ir Stromboli vulkāns, pa kreisi – Etna. Abi tie kūp, bet skats – visai iespaidīgs. Atmiņā palicis tas, ka no Itālijas “zābaka purngala” līdz “papēdim” varēju aizbraukt, neveicot nevienu automobiļa uzlādi.” Runājot par automobiļa uzlādi, Matīss min, ka izmantojis automobilī iebūvēto navigāciju, kur uzlādes punkti jau redzami, kā arī, esot tiešsaistes režīmā, ir redzams, kuras no uzlādes stacijām ir aizņemtas. Pateicoties šai mūsdienu tehnoloģijai, ne reizi nav bijis tā, ka nācies gaidīt rindā. Tomēr ir pieredzēts, ka “pēc manis piebrauc vēl vairāki automobiļi, un tiem nākas gaidīt ap 15 minūtēm. Es parasti braucu tieši uz to uzlādes staciju, kas jau ir aizņemta, zinot – kamēr aizbraukšu, tā jau būs atbrīvojusies. Vēl viens ieteikums: nenolaist uzlādes līmeni zemāk par 30 kilometriem, lai saglabātu sev iespēju vēl veikt kādu attālumu, ja tas būtu nepieciešams. Itālija braukšanai ar elektroautomobili ir perfekti piemērota – tur ir daudz jaunu, ļoti ātru uzlādes staciju. Salīdzinoši mūsu infrastruktūra jau ir nedaudz novecojusi, bet Itālijā tas viss vēl ir jauns. Superātrai uzlādei, kāda tā ir manam automobilim, ar jaudu līdz 175 kilovatiem, būs nepieciešamas 29 minūtes, lai uzlādētu no 5% līdz 80%! Ar 80% jeb vienu 29 minūšu uzlādi varu nobraukt 370 kilometrus. Ir ērti, ja ir liela uzlādes jauda – apstājies, iedzer kafiju, uzlādē automobili un dodies tālāk!”

Vai elektroautomobilis sadzīvo ar karstumu

Matīsu pirms brauciena bažīgu darījis lasītais, ka elektroautomobiļiem nepatīk karstums, kā dēļ, piemēram, automobiļa akumulators var nelādēt ar maksimālu jaudu. “Visa ceļojuma laikā nesaskārāmies ar šādu problēmu, ne reizi nenācās piedzīvot programmatūras kļūdu,” bilst Matīss. “Braucām ļoti karstā laikā, izmantojot gaisa kondicionieri, kas papildus patērē enerģiju. Braucot līdz 23 °C atdzesētā salonā, pie āra temperatūras dažbrīd līdz +38 °C, ar vidējo ātrumu 79 km/h, enerģijas patēriņš bija 16,7 kWh uz 100 kilometriem. Jāņem vērā, ka, braucot kalnu ceļos, enerģijas patēriņš ir mazāks, nekā braucot pa ātrgaitas šosejām. Esmu braucis kalnos ar tik daudziem nomas automobiļiem, par kuriem samaksā kaudzi naudas, bet automobilim nav jaudas uzbraukt pat salīdzinoši nelielā kalnā! Tad šoreiz jauda noteikti bija!”

Matīss automobiļa uzlādi veicis dažādos automobiļu uzlādes tīklos, bet priekšroku devis Ionity ātrās uzlādes tīklam. “Kāpēc es nelādēju automobili pie naktsmājām? Itālijā joprojām ir problēma, ka nav elektrības sazemējuma vai arī tie nav pareizi izvietoti, līdz ar to uzlādes laiks būtu ļoti ilgs. Tā vietā izmantoju Volkswagen WeCharge uzlādes kartes pakalpojumu, kur vislabākā cena ir Ionity uzlādes punktiem. Salīdzinājumam: tie, kas nav Ionity klienti, par uzlādi maksā 0,79 eiro/kWh, bet es kā klients maksāju uz pusi lētāk – 0,35 eiro/kWh. Plānojot maršrutu, man bija divas kartes: viena, kurā plānoju maršrutu un nakšņošanu, otra, kurā skatījos Ionity uzlādes staciju atrašanās vietas”, Matīss smejas. Sanācis arī tā, ka apstājušies, jo vienkārši ieraudzījuši burvīgu vietu, kur uzkavēties, vienlaikus turpat izmantojot iespēju veikt uzlādi.

Kopumā Zemīšu ģimene savā elektroautomobilī mēroja maršrutu: Latvija–Lietuva–Polija–Čehija–Austrija–Itālija, atceļā paviesojoties arī Berlīnē, Vācijā. Bilance: 16 dienās nobraukti 7096 kilometri, kas izmaksājuši 542,64 eiro.

Plusi braucienam ar elektroautomobili no Rīgas:

•  lētas izmaksas par 7069 veiktajiem km: 542,64 eiro (brauciens ar benzīna automobili izmaksātu aptuveni 990 eiro);
•  ietaupījums par aviobiļetēm 4 personām (vasaras sezonā vienas aviobiļetes cena ir vidēji 100 līdz 200 eiro);
• ietaupījums par nomas automobili Itālijā (tai skaitā bērnu sēdeklīšiem): 16 dienu automobiļa īre sezonā būtu aptuveni 3500 eiro;
• apskates punkti, caurbraucot vairākas valstis;
• ievērojami lielāks bagāžas saturs, nekā lidojot.

Mīnusi braucienam ar automobili no Rīgas:

• vidēji divas diennaktis, lai nokļūtu Venēcijā, pa ceļam nakšņojot Polijā vai Čehijā;
• papildu izmaksas par naktsmītnēm un ēšanu pa ceļam uz galamērķi un atpakaļ no tā;
• ne tikai maršruta, bet arī uzlādes vietu plānošana, sekošana līdzi nobraukuma distancei.